Kultras Rondo

Sakausējot labāko no pasaules kora skolu tradīcijām un Latvijas kultūrizglītības, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem tika dibināta Rīgas doma kora skola. Ar Rīgas doma zēnu kori kā pamatu tā savulaik atdalījās no Emīla Dārziņa mūzikas skolas un šais gados izaudzinājusi daudzus desmitus diriģentu, dziedātāju un citu jomu profesionāļu, laika gaitā paplašinot izglītību arī mūziklu un džeza mūzikas virzienā. Savu dzimšanas dienu skola svinēs 30.aprīlī ar koncertu Dailes teātrī.

Brīvība smagajā rokā un piemērītas identitātes, mainot papīra maskas – Latvijas Leļļu teātrī tapis Jāņa Joņeva romāna "Jelgava 94" iestudējums. Kultūras Rondo studijā režisors Mārtiņš Eihe. 

“Iekāres vārdā” ir izstāde, kas atklāj seksualitātes un jutekliskuma tēmu daudzveidību Baltijas vizuālās mākslas vēsturē un mūsdienās. Par to iztaujājam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratori, žurnāla “Punctum” redaktori Lauru Brokāni, izstādes kuratoru, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docentu, interneta žurnāla “Satori” redaktoru Igoru Gubenko, kā arī neklātienē – Rasu Jansoni par jaundarbu „Erotiskās kārtis”.  

Turpinot audiālās īsmetrāžas jeb ierakstu sēriju „Audiovizuālās īsmetrāžas”, Žulijens Nuhums Kulibali un Dārta Ceriņa aplūko divas sporta filmas – Šona Dērkina (Sean Durkin) "Dzelzs tvēriens" (The Iron Claw), kā arī Lukas Gvadaņino (Luca Guadagnino) "Sāncenši" (Challengers).    

Šonedēļ, 22. aprīlī, aprit 300. jubileja vienam no Eiropas svarīgākajiem domātājiem – vācu filozofam Imanuelam Kantam. Līdz ar visu pasauli to pieminam arī pie mums – Kanta dzīve un darbs ir cieši saistīts arī ar Latviju. Tieši Rīgā viņš publicēja savus nozīmīgākos darbus, to vidū "Tīrā prāta kritiku".  Viens no plašākajiem pētījumiem par Kanta morāles filosofiju, piedāvājot mūsdienīgi nozīmīgu un oriģinālu skatījumu uz cilvēka iedabas attiecībām ar tikumību, ir Elvīras Šimfas monogrāfija "Kanta antropoloģija", ko izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds (2021). Ar viņu tiekamies Kultūras rondo studijā. Jautāta, vai filozofiem visā pasaulē būtu jāsvin Kanta dzimšanas diena, Elvīra Šimfa atbild šādi: "Filozofiem, protams, tie ir svētki. Ir jau atšķirība, sevišķi, kad cilvēks ir miris un ir pagājis pietiekami ilgs laiks kopš šīs nāves. Tā drīzāk ir tāda piemiņas diena. Es nezinu, vai svētki. Un tas ir atkarīgs arī no tā, kā jūs vērtējat Kanta mantojumu. Lūk, ja uzskatāt to par katastrofu [ka(n)tost

Kritikas minifestivālā "Tīri prātīgi", iedvesmojoties no Kanta, tapusi Kantastrofas programma, kuru Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar režisoru, minifestivāla kuratoru Evartu Melnalksni un filozofu, žurnāla "Tvērums" redaktoru Rūdi Bebrišu.  Evarts Melnalksnis skaidro: "Rīgā un Liepājā izdotās Kanta kritikas ievieto Latviju globālā kontekstā. Filozofa 300. jubileja kalpo par ierosinājumu palūkoties uz to, kā idejas caurstrāvo mūsu pasauli un kādas sekas – labvēlīgas un postošas – tās spēj atstāt uz sabiedrību, vidi, mākslu. Minifestivāla "Tīri prātīgi" pamatprincips ir pārskatīt vēsturisko mantojumu laikmetīgi kritiskā gaismā, runājot par mums šeit un tagad starpdisciplinārā veidā. Ir intriģējoši Kanta laikmeta idejas, piemēram, sastatīt ar viņa laikabiedra, Rīgā dzīvi pavadījušā Ziemeļvācijas komponista J. G. Mīteļa mūziku klavesīnistes Ievas Salietes izpildījumā, ko elektroniski pārradīs Platons Buravickis." Savukārt filozofs Rūdis Bebrišs papildina: "Šķiet jēdzīgi meklēt neakadēmiskas formas, kā mi

26. aprīļa vakarā notiks Dzejas slams – dzejas konkurss, kurā var piedalīties ikviens, kas raksta dzeju un vēlas to deklamēt auditorijas priekšā. Tomēr šoreiz tas būs īpašs – pirmkārt, tajā piedalīsies 20 (!) dzejnieku, otrkārt, tas notiks kinoteātrī “Splendid Palace”, bet, galvenais, kas šo slamu dara unikālu – pirmo reizi Latvijā uzstāsies pasaules, Eiropas, Latvijas, Dānijas, Norvēģijas, Igaunijas un Lietuvas čempionātu uzvarētāji. Pasākumu rīko "Totaldobže" mākslas centrs, tādēļ studijā saruna ar Dzejas slama rīkotāju Kasparu Lielgalvi un dzejnieku Tomu Treibergu, kurš būs viens no dalībniekiem. Dzejas slama dalībnieku priekšnesumus vērtē žūrija un auditorija, piešķirot balles no 1 līdz 10. Puse no pirmās kārtas dalībniekiem, kas saņēmuši augstāko vērtējumu, var deklamēt vēl vienu savu dzejoli otrajā kārtā. Bet finālā iekļūst tikai trīs otrajā kārtā augstāko vērtējumu saņēmušie. Dzejas slamos uzvar tie, kuru radītie teksti un pasniegšanas veids izsaucis skatītājos lielāko interesi, sajūsmu un cieņu. Pir

Jau trešo gadu kādam topošajam māksliniekam tiek pasniegta mākslinieces Aijas Jurjānes stipendija, kuru savas mammas, gleznotājas un pedagoģes piemiņai izveidojuši Kristīne, Ieva un Pāvils Jurjāni. Šogad stipendiju ieguvusi Jaņa Rozentāla mākslas skolas studente Alise Gaile. Stipendijas devējiem par prieku, labu pretendentu šoreiz bijis tik daudz, ka piešķirtas arī piecas veicināšanas balvas.  „Aijas Jurjānes stipendija ir caur un caur veltīta tam, lai turpinātu viņas misiju – atbalstīt jauniešus radošajā un nebūt ne vieglajā procesā,” stāsta Pāvils Jurjāns. „Šogad bija ārkārtīgi daudz vērtīgu iesniegumu – varēja just, ka šī vēsts par Aijas Jurjānes stipendiju sāk sasniegt cilvēkus, kas attiecas pret savu aicinājumu nopietni, kas vēlas sevi definēt mākslā un glezniecībā, kas meklē savu individuālo rokrakstu. Vēl vairāk nekā iepriekšējos divus gadus mēs ar Kristīni un Pāvilu jutāmies aicināti atzīmēt un uzaicināt vairākus no jauniešiem, kas ir piedalījušies. Jo jūs esat vesela paaudze, kas tālāk dzīvos, st

Aigara Lielbārža monogrāfijas “Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti” centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti. Vērienīgo grāmatu izdevis Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds. Kultūras rondo studijā tiekamies ar monogrāfijas autoru, LU LFMI pētnieku Aigaru Lielbārdi un grāmatas recenzentu, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru Andri Levānu.  "Buramvārdu krājums mums ir milzīgs," stāsta Aigars Lielbārdis. "Pētījumi par tiem notika arī starpkaru periodā, padomju laikā gan tikpat kā nenotika. Bet tad, atgriežoties un iesākot savu pētniecību divtūkstošo gadu sākumā, man likās, ka šī tēma ir gana interesanta, aizraujoša, arī neizzināta vai tajā brīdī neizzināma. Likās, ka tas varētu būt gan egoistiski interesanti man pašam, gan varbūt arī pienesums citiem." Kopumā buramvārdus var definēt kā rakstītas un verbālas for

Atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē. Tā māksliniece Amanda Ziemele ar ekspozīciju "O day and night, but this is wondrous strange... and therefore as a stranger give it welcome*" aicina izstādes apmeklētājus ieņemt "atvērtu un pieņemošu nostāju, lai pēc iespējas labāk sajustu viņas izvēlēto glezniecības oriģinālvalodu". Iespaidos par Venēcijā pieredzēto, kā Amandas Ziemeles būtnes no prāta telpas nonākušas Latvijas paviljonā, dalās Laima Slava. *O day and night, but this is wondrous strange. And therefore as a stranger give it welcome. Nosaukumā izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas "Hamlets", kas atrodamas arī jau pieminētās Edvīna Abota novelē "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions).

Kultūras rondo pieturas punkti, iepazīstot Rīgas Fotogrāfijas biennāli 2024, būs Cilvēks un dators un fotogrāfija, apzinoties šī brīža fotogrāfijas virzību, arī kritiski pārskatot līdzšinējos vēstures naratīvus. Par biennāli stāsta tās kuratore, māksliniece Inga Brūvere, vizuālā māksliniece un pētniece Kristīne Krauze-Slucka un antropoloģe, kuratore, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde. "Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2024" aizsākās pagājušajā nedēļā ar trīs izstāžu atklāšanu. "Rīgas Mākslas telpas" Lielajā zālē aplūkojama izstāde "Cilvēks-dators" Intro zālē - "Vamp(ire) Reality", savukārt RIXC galerijā – izstāde "Lūzuma punkts, smalka balansēšana". Visās trīs ekspozīcijās ar dažādiem paņēmieniem, tostarp ar tā saukto papildinātātās realitātes palīdzību, mākslas valodā tiek risināti jautājumi, kas skar cilvēka un digitālā laikmeta attiecības vizuālās kultūras kontekstā. Rīgas Fotogrāfijas biennāle notiek piekto reizi un šogad pievēršas mūsdienu identitātes jautājumiem – gan cilvēka būtībai, gan attē

  Šajā nedēļā Kultūras rondo esam šķirstījuši un pāršķirstījuši Latvijas Literatūras gada balvai nominētos dzejas  un atdzejas krājumus, esam runājuši ar dzejniekiem, dzejnieki ir lasījuši savu dzeju. Tagad ir pienācis brīdis, kad mēs gribam runāt par dzeju ar LALIGABAs ekspertu komisijas priekšsēdētāju Ievu Melgalvi un literatūrzinātnieku dzejnieku Ivaru Šteinbergu, kurš pagājušajā gadā saņēma balvu par savu krājumu "Jaunība". Šī gada Literatūras gada balvas laureātus uzzināsim 30. aprīlī.

Liepājas radio teātris sākās pandēmijas laikā, bet turpinās radoši un bez jabkādiem piespiedu apstākļiem. 20. un 21. aprīlī Latvijas Radio ēterā skanēs Liepājas radio teātra iestudējums – Noras Ikstenas „Besa”. Sazināmies ar aktrisi un režisori Karīnu Tatarinovu pa ceļam Rīga - Liepāja.

Melnās pirts karstumā vispirms nāk ārā fiziskie netīrumi, pēc tam – emocionālās sāpes un traumas, ko nēsājam sevī. Ar mērķi caur pirts tvaikiem uzrunāt arī kino skatītājus igauņu režisore Anna Hints pirms septiņiem gadiem ķērās pie savas pirmās dokumentālās filmas, kas tagad kļuvusi par vienu no spožākajiem pēdējo gadu notikumiem Baltijas kino. Bet pašai režisorei filma „Melnās pirts māsība” kļuvusi arī par negaidītu dziedināšanas pieredzi. Filma nesen bija nominēta arī LUX Eiropas skatītāju balvai, un Briselē ar Annu Hints tikās Māra Rozenberga. „Melnajā pirtī dziedināšana notiek arī caur dziesmu, tāpēc tagad mēs visi padziedāsim,” tā savu uzrunu Eiropas Parlamenta LUX filmu balvas pasniegšanas ceremonijā noslēdza igauņu režisore Anna Hints. Šī ir viņas tradīcija, uzrunājot festivālus visā pasaulē. „Aitüma” setu un veru valodā nozīmē „Paldies”, paskaidro Hints, un savā spēcīgajā etnomūziķes balsī uzņem meldiņu, aicinot atkārtojumā dziedāt līdzi.   Šī tautasdziesma nav izvēlēta nejauši. Tā skan arī Annas Hi

Audiālās īsmetrāžas par kino – šoreiz biogrāfiskās drāmas par Salvadoru Dali un Eimiju Vainhausu. Kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali aplūko biogrāfisko drāmu "Back to Black," Filma vēsta par 2000. gadu sākumā spoži uzmirdzējušo, bet pāragri mirušo dziedātāju Eimiju Vainhausu (Amy Winehouse, 1983-2011). Filmas režisors ir Sems Teilors-Džonsons (Sam Taylor-Johnson). Eimijas Vainhausas lomu spēlē aktrise Marisa Abela. Otra filma ir rotaļīga, filozofiska un reizē absurda franču komēdijas meistara Kventina Dipjē filma "Daaaaaalī!" par slaveno sirreālisma gleznotāju Salvadoru Dalī. Filma stāsta par to, kā franču žurnāliste cenšas tikties ar kulta mākslinieku Salvadoru Dalī, lai uzņemtu grandiozu dokumentālo projektu par viņa dzīvi un daiļradi. Kā un vai vispār tas ir iespējams?

Kultūras rondo interesējamies par "Baltic Village" – Baltijas ciemu lielākajā Eiropas džeza izstādē "jazzahead!", kas katru gadu aprīlī notiek Brēmenē, Vācijā. Šogad Baltijas valstis tajā veidoja savu "ciematu". Pirmoreiz uz festivālu devās saksofoniste Inga Vamze, bet dziedātāja Santa Šillere tur prezentēja savu debijas albumu. Tiekamies ar abām mūziķēm un Latvijas mūzikas informācijas centra pārstāvi Aleksandru Lini. Astoto reizi pēc kārtas Latvijas Mūzikas informācijas centrs pārstāvēja Latvijas džeza nozari lielākajā Eiropā džeza izstādē "jazzahead!". Šogad izstāde norisinākās no 11. līdz 13. aprīlim.  

Venēcijas mākslas biennāles trīs pirmsatklāšanas dienas un Latvijas paviljons tajā. Stāsta Laima Slava. Latvijas paviljonu Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē atklās šodien, 18. aprīlī. Tā ir mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija "O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome*". *O day and night, but this is wondrous strange. And therefore as a stranger give it welcome. Nosaukumā izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas "Hamlets", kas atrodamas arī jau pieminētās Edvīna Abota noveles "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions).

Vakar, 16. aprīlī, Briselē pasniegta LUX balva filmai, par kuru nobalsojuši Eiropas Parlamenta deputāti un skatītāji. Balvu ieguvusi vācu filma ‘’Skolotāju istaba” (Das Lehrerzimmer). Vairāk telefonsarunā no Briseles stāsta Māra Rozenberga. Balvai bija nominētas piecas filmas, kuras ir iztulkotas visās Eiropas Savienības valstu valodās un tās rāda arī katrā no dalībvalstīm. Latvijā gada sākumā varēja noskatīties gan balvu ieguvušo filmu "Skolotāju istaba", gan arī četras citas filmas. Viena no tām bija igauņu dokumentālā filma "Melnās pirts māsība". Tāpat varēja noskatīties somu kinoklasiķa Aki Kaurismeki filmu "Kritušās lapas", kā arī mazāk zināmos darbus - franču dokumentālo filmu "Uz Adamanta" un arī spāņu spēlfilma "20000 bišu suga". Balvas ieguvēja - vācu filma "Skolotāju istaba" ir stāsts par jaunu, ļoti ideālistisku matemātikas un fizkultūras skolotāju Karlu, kura kļūst par liecinieci zādzībām skolā. Viņa nolemj tās izmeklēt un, atklājot vainīgo, nokļūst ļoti sarežģītu ētisku izvēļu priekšā, kur, var

Kādu ainu par mums pašiem un amatierteātri veido Latvijas amatierteātru skates rezultāti? Par to saruna Kultūras rondo ar teātra zinātnieci Līgu Ulberti, kura redzējusi 71 izrādi dažādās Latvijas vietās, pirmoreiz arī videoversijās – diasporas teātru izrādes. Viesos arī Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra režisore Aija Treija. Laikā no 11. februāra līdz 30. martam žūrija izvērtēja 71 izrādi. Žūrijas sastāvā darbojās teātra zinātniece Līga Ulberte, aktieris, scenogrāfs Andis Strods, aktieris, režisors Mārtiņš Gailis, režisors, drāmas terapeits Viesturs Roziņš, aktrise Sandija Dovgāne, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, režisors Juris Jonelis, dramaturģe Aiva Birbele, režisore Paula Pļavniece, aktrise Karīna Tatārinova un aktieris, režisors, Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātru nozares eksperts Jurģis Spulenieks. Skates “Gada izrāde 2023” finālam izvirzītas augstāko vērtējumu ieguvušās izrādes: Ērihs Emanuels Šmits JŪTU TEKTONIKA | Ā.Alunāna Jelgavas tautas teātris Inese Tālmane PUMPURS – CEĻŠ UZ LĀ

Dzejnieks Marts Pujāts lasa dzeju no sava krājuma "Dāma baltos džinsos", kas izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvai.